V.Dombrovska trešā valdība turpināja iepriekšējo V.Dombrovska valdību darba stilu – apdomīgu, līdzsvarotu lēmumu pieņemšanu, izsverot katra lēmuma “par” un pret”. Darba temps bijis tik lēns, ka pirmajās simts dienās valdībai pat nav izdevies vienoties par valdības rīcības plāna apstiprināšanu. Lēmumi, ar kuriem valdības locekļi lepojas, vairākumā ir tādi, kurus būtu pieņēmusi arī jebkura cita valdība. Pie redzamiem politiskiem sasniegumiem var minēt neitrāla KNAB vadītāja apstiprināšanu, nulles deklarācijas likuma iedzīvināšanu.
Diemžēl ļoti maz konkrētu darbu saistās tieši ar šīs valdības publisko zīmolu: cīņu ar oligarhiem, tiesiskuma stiprināšanu, sen nepieciešamu reformu uzsākšanu. Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koncepcija atlikta padziļinātai diskusijai Reformu vadības grupā, izglītības jomā dzirdamas daudzas ministra runas par reformām bez saprotama reformu plāna un īstenošanas grafika. Arī šīs valdības pirmajās 100 dienās notika tradicionālā politiski pietuvinātu personu iecelšana komercsabiedrību amatos. Kā valdības neveiksmi var minēt arī Nacionālās operas direktora iecelšanas-neiecelšanas epopeju un “Swedbank” baumu krīzi.
Satiksmes jomā trūkst iniciatīvas kardinālām pārmaiņām pasažieru pārvadājumu jomā un autoceļu uzturēšanas sektorā, iztrūkst ministra komunikācija ar sabiedrību un ieinteresētajām pusēm par Rail Baltica projekta īstenošanu, savukārt, “Pasažieru vilciena” iepirkuma konkursā un airBaltic darbības stabilizēšanā redzam ministra pārlieku paļaušanos uz ierēdņu, konsultantu un valdības vadītāja viedokli.
Kopumā, ja vērtē valdības darbu krāsu toņkārtā – tad tā bijusi pelēcīga, ar vienu spilgtu akcentu – izglītības ministru Robertu Ķīli.
Ceru, ka pēc pirmajām 100 iesildīšanās dienām ministri vairāk uzmanības pievērsīs tieši strukturālu pārmaiņu projektēšanai un īstenošanai, valsts pārvaldes labākai piemērošanai “liesajiem gadiem”, Latvijas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas stimulēšanai.
