Diemžēl ļoti maz konkrētu darbu saistās tieši ar šīs valdības publisko zīmolu: cīņu ar oligarhiem, tiesiskuma stiprināšanu, sen nepieciešamu reformu uzsākšanu. Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koncepcija atlikta padziļinātai diskusijai Reformu vadības grupā, izglītības jomā dzirdamas daudzas ministra runas par reformām bez saprotama reformu plāna un īstenošanas grafika. Arī šīs valdības pirmajās 100 dienās notika tradicionālā politiski pietuvinātu personu iecelšana komercsabiedrību amatos. Kā valdības neveiksmi var minēt arī Nacionālās operas direktora iecelšanas-neiecelšanas epopeju un “Swedbank” baumu krīzi.

Satiksmes jomā trūkst iniciatīvas kardinālām pārmaiņām pasažieru pārvadājumu jomā un autoceļu uzturēšanas sektorā, iztrūkst ministra komunikācija ar sabiedrību un ieinteresētajām pusēm par Rail Baltica projekta īstenošanu, savukārt, “Pasažieru vilciena” iepirkuma konkursā un airBaltic darbības stabilizēšanā redzam ministra pārlieku paļaušanos uz ierēdņu, konsultantu un valdības vadītāja viedokli.

Kopumā, ja vērtē valdības darbu krāsu toņkārtā – tad tā bijusi pelēcīga, ar vienu spilgtu akcentu – izglītības ministru Robertu Ķīli.

Ceru, ka pēc pirmajām 100 iesildīšanās dienām ministri vairāk uzmanības pievērsīs tieši strukturālu pārmaiņu projektēšanai un īstenošanai, valsts pārvaldes labākai piemērošanai “liesajiem gadiem”, Latvijas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas stimulēšanai.

Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits pieauga par 14%, pateicoties airBaltic pārvadāto tranzīta pasažieru skaita pieaugumam. Iekšējā pieprasījuma radīts neliels pieaugums bija vērojams arī Tallinā un Viļņā, bet Kauņas lidostas kļūšana par Ryanair bāzes lidostu pretēji skeptiķu prognozēm neatstāja būtisku iespaidu uz Rīgas apkalpoto pasažieru skaitu. Diemžēl 2010.gads lika pamatus arī ievērojamiem airBaltic zaudējumiem, kurus cita starpā radīja jauno Q400 NextGen lidmašīnu novēlota ieviešana, degvielas cenu kāpums un pamatdarbības finansēšanas problēmas, kā arī vājā aviokompānijas darbības uzraudzība no valsts puses.

2011.gads aviācijas nozarē ir bijis stabilizācijas un atkopšanās gads. Kaut arī ekonomiskā augšupeja Eiropā nav bijusi tik strauja kā cerēts, aviācijas nozare kopumā šogad ir strādājusi labi, IATA ir vairākkārtīgi paaugstinājusi Eiropas aviokompāniju kopējo peļņas prognozi. Protams, ne visām kompānijām situācija ir bijusi spīdoša. Valstīs, kuru budžetus skāruši taupības pasākumi, kritiski izvērtēta arī nacionālo aviokompāniju restrukturizācija vai pārdošana. Labā ziņa ir, ka airBaltic gadījumā akcionāri ir vienojušies par turpmāku aviokompānijas darbības atbalstīšanu. Kompānijas restrukturizācija un gaidāmā atteikšanās no Fokker lidmašīnu izmantošanas inerces dēļ šogad vēl neietekmēs Rīgas lidostas pārvadāto pasažieru skaita rādītājus un nav šaubu, ka lidosta pirmo reizi tās vēsturē apkalpos vairāk nekā 5 milj. pasažieru. Būtisku pasažieru skaita pieaugumu varam vērot arī Tallinas un Viļņas lidostās, kur ienākušas jaunas zemo cenu lidsabiedrības.

Prognoze 2012.gadam

Prognožu veidošana aviācijas nozarē nav pateicīgs darbs. Kopējā ekonomiskā situācijas attīstība  Eiropā pašlaik ir neskaidra, arī jaunā ES emisiju tirdzniecības sistēma un vairāku ES dalībvalstu ieviestie aviācijas nodokļi var atstāt negatīvu iespaidu uz aviokompāniju darbības rādītājiem. Pasažieru skaits tradicionāli ir bijis proporcionāls iekšzemes kopprodukta pieaugumam vai samazinājumam, tāpēc, ievērojot Baltijas valstu valdību prognozētos ekonomikas izaugsmes tempus, var pieņemt, ka kopējais pārvadāto pasažieru skaits mūsu reģionā 2012.gadā pieaugs, bet ne būtiski. Gaišāka situācija varētu būt čartera pārvadājumu segmentā, jo paredzams, ka ekonomikai atkopjoties, vairāk patērētāju varēs atļauties tērēt līdzekļus tūrisma un atpūtas ceļojumiem. Regulāro pārvadājumu jomā gaidāma sīva cīņa par katru maksātspējīgu pasažieri, jau šobrīd zināms par Lufthansa un Finnair/ Flybe Nordic klātbūtnes pieaugumu reģionā nākamgad.

2012.gadā nozari būtiski ietekmēs airBaltic restrukturizācija, kas lielā mērā būs atkarīga no jaunā prezidenta M.Gausa izvēlētās un valsts akceptētās aviokompānijas turpmākās attīstības stratēģijas.

Ja tiks izvēlēts kompānijas lineārās „saīsināšanas” modelis kā tas vairākus gadus noticis ar Latvijas valsts budžetu un arī ar M.Gausa iepriekš pārvaldīto Malev, tad sagaidāms galapunkta un tranzīta pasažieru skaita samazinājums Rīgas lidostā, kas negatīvi ietekmētu tūrisma un loģistikas nozari. Var pieņemt, ka maršrutu skaits no Rīgas lidostas samazināsies, lidojumi atsevišķos virzienos varētu kļūt dārgāki un pastāv iespēja, ka Estonian Air vai Finnair izdodas pārvilināt daļu ceļotāju uz Tallinu vai Helsinkiem.

Iespējams arī ir otrs scenārijs, ka airBaltic līdz vasaras sezonai veiksmīgi pārstrukturē lidmašīnu parku, saglabājot tranzīta pasažieru plūsmu. Tādā gadījumā, optimistiski varam pieņemt, ka Rīgas lidostas apkalpotais pasažieru skaits 2012.gadā saglabāsies 2011.gada līmenī.

Raksts saīsinātā veidā publicēts Dienas Biznesa izdevumā TOP 500 2011.gada decembrī.

Pārkvalificēties par žurnālistu nevēlos. Tomēr informācijas vakuuma apstākļos, kas apņēmis visu ar airBaltic darījumiem saistīto, no sirds vēlos izprast un labprāt gribētu uzzināt vairāk par notiekošo. No malas vērojot notikumu gaitu, šķiet, ka sabiedrības informēšana par valsts nostāju, veicamajām darbībām palikusi otrajā plānā. Gan valdības vadītājs, gan Satiksmes ministrijas pārstāvji skaidrojumu vietā aprobežojas vien ar apaļām frāzēm vienas rindkopas ietvaros.

Lai apmierinātu savu ziņkāri, mēģināju uz papīra uzlikt dažus neskaidrus jautājumus cerībā, ka varbūt kādam šie jautājumi liksies uzdošanas vai atbildēšanas vērti.

1. Lēmums par investoru piesaistīšanu

„Premjers [V.Dombrovskis] uzsvēra, ka valdībā pieņemtais lēmums un uzstādījums ir stratēģiskā investora piesaiste lidsabiedrībai.”  LETA, 1.decembris

Kad šāds lēmums ir pieņemts? Vai tas ir pieejams sabiedrībai un ja nē, tad kāpēc stratēģiskā investora piesaistīšana ir ierobežotas pieejamības informācija?

2. Investora piesaistīšanas atbilstība valsts aviācijas politikai un Rīgas kā nozīmīga Baltijas tranzīta mezgla attīstības stratēģijai

Kāda ir airBaltic pārdošanas un/vai stratēģiskā investora piesaistīšanas stratēģija? Kādus mērķus Latvijas valsts vēlas sasniegt?

„Valsts varētu arī nepaturēt akciju kontrolpaketi nacionālajā lidsabiedrībā “airBaltic”, atzina Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V). Mērķis neesot valstij turpmāk saglabāt 100% akciju, un esot jāvērtē, vai saglabāta tiks kontrolpakete vai arī minimālais akciju apjoms, kas nepieciešamas nacionālās aviokompānijas statusa saglabāšanai lidojumiem Eiropā, jeb 25% lidsabiedrības kapitāldaļu.” LETA, 1.decembris

Ja samazina Latvijas kontrolēto kapitāla daļu īpatsvaru zem 50%, vai tas nozīmē, ka valdība vēlas, lai airBaltic atsakās no lidojumiem ārpus Eiropas Savienības atvērto debesu vienošanās telpas (piemēram, NVS valstis, Tuvie Austrumi, Āzija)?

3. Sarunu vedēji

V.Dombrovskis apstiprināja, ka interese par “airBaltic” kapitāla daļām no investoru puses esot, tomēr viņam konkrētas tikšanās neesot bijušas. LETA, 1.decembris

Valstij par iespējamiem ieguldījumiem Latvijas nacionālajā aviokompānijā “airBaltic” notiek pirmās sarunas ar aviokompānijām “Turkish Airlines” un “Qatar Airways”, svētdien, 4.decembrī  ziņo TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Izredzes atrast investoru Latvijas lidsabiedrībai esot labas- šobrīd jau notiekot sarunas ar vairākiem potenciālajiem partneriem, informē LTV raidījums „de facto” 4.decembrī.

Ar kurām kompānijām tieši notiek sarunas, pagaidām gan netiek atklāts, intervijā LTV Satiksmes ministrijas valsts sekretārs A.Matīss vienīgi uzsver – sarunas ir ļoti konkrētas un notiek ar vairākiem pretendentiem.

Kas ved sarunas ar potenciālajiem airBaltic investoriem- premjers, satiksmes ministrs? Kas ir apstiprinājis sarunu grupu? Kāds ir sarunu vedēju mandāts?

„AirBaltic potenciāls varētu būt Āzija un Tuvie Austrumi, to sarunā ar DB [7.decembrī] uzsver bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars, tā netieši apstiprinot izskanējušās runas, ka viens no airBaltic potenciālajiem pircējiem varētu būt no šī reģiona”.

Kādā veidā bijušajam ministram ir pieejama šāda informācija, vai A.Kampars ietilpst sarunu grupā? 

Kādā veidā tiek apzināti investori: vai investoru pieteikšanās ir izsludināta publiski starptautiskos finanšu medijos, specifiskos aviācijas nozares medijos? Ja nē, pēc kādiem kritērijiem atlasīti „uzrunājamie” investori?

Vai sarunu procesā ir panāktas kādas investoriem vai valstij saistošas vienošanās, apsolījumi? Vai investoriem sniegta airBaltic komercnoslēpumu saturoša informācija?

4. airBaltic pārdošanas un/vai stratēģiskā investora piesaistīšanas taktika, termiņi

Vai sarunas ar investoriem šajā stadijā iespaido airBaltic biznesa plāna saturu, t.i. vai atsevišķu investoru redzējums tiek jau atspoguļots šajā biznesa plānā?

Vai sarunas ar investoriem pirms biznesa plāna apstiprināšanas ietekmēs valdības izvēli par piemērotāko kompānijas attīstības virzienu?

Uz jautājumu, kāda ir ministra vīzija par lidsabiedrības nākotni, viņš [Ronis] atzina, ka “valdības redzējums ir, ka lidostai jākļūst par nozīmīgu pārvadājumu “mezglu” šajā reģionā”, vienlaikus atzīstot, ka procesi, kas pašlaik notiek, arī saistībā ar Latvijas Krājbanku, var ieviest korekcijas termiņos attiecībā uz dažādām iecerēm. Diena, 1.decembris

Kāds ir plānotais sarunu laika grafiks?

“Es ļoti ceru, ka “airBaltic” gadījumā arī ar mazākiem ieguldījumiem var nodrošināt operatīvo darbību. Es neizslēdzu, ka par “airBaltic” varētu rasties interese arī citiem privātiem investoriem un aizstāt esošo investoru,” sacīja [finanšu ministrs] A.Vilks, BNS, 22.novembris.

Vai vēlme strauji piesaistīt investoru ir saistīta ar valsts nevēlēšanos pildīt 3.oktobrī noslēgto vienošanos par apmēram 70 miljonu latu ieguldīšanu? Vai ir investori, kas solījuši valsts vietā ieguldīt daļu biznesa plāna izpildei trūkstošo līdzekļu?

5. Iesaistītie konsultanti

3.oktobra Vienošanās par airBaltic turpmāko finansējumu un pārvaldību 4.1.punktā un citos norādīts, ka valsts ir pilnvarojusi būt par savu pārstāvi – ekspertu uzņēmuma konsolidācijā un citās darbībās Prudentia Advisers. Prudentia loma kā valsts pārstāvja loma netiek slēpta no paša airBaltic sāgas sākuma.

Finanšu konsultants “Prudentia” par valdībai sniegtajām konsultācijām saistībā ar problēmām nacionālajā aviokompānijā “airBaltic” saņems 41 000 latu, otrdien [2.augustā] pastāstīja tieslietu ministrs, premjera pienākumu izpildītājs A.Štokenbergs . Viņš atzina, ka “Prudentia” šo summu saņems par sniegtajām konsultācijām, lai nacionālajai aviokompānijai piesaistītu investorus. Nepieciešamo summu segs no diviem avotiem – daļēji no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, daļēji – Satiksmes ministrijas uzkrājumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Delfi.lv, 2.augusts

Kādas iepirkuma procedūras veica valsts, lai izmantotu Prudentia pakalpojumus? Pēc kādiem principiem  valdība noteica samaksas apmēru konsultantam?

Prudentia turpinās konsultēt valdību par nacionālās aviokompānijas airBaltic finansēšanu un pārstrukturizāciju, lēmis Ministru Kabinets. Valdība sēdes slēgtajā daļā lēma gan par atlīdzību konsultantiem par līdz šim paveiktajiem darbiem, gan par turpmāko pakalpojumu izmantošanu. Premjers V.Dombrovskis gan nevēlējās atklāt iespējamās pakalpojumu izmaksas, norādot, ka visu publiskojamo informāciju sniegšot Satiksmes ministrija. DB.lv, 4.oktobris

Satiksmes ministrijas piesaistītā konsultanta «Prudentia» sniegto pakalpojumu izmaksas Latvijas nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» glābšanas lietā ir pārsniegušas 100 000 latu, vienlaikus paredzēts, ka atsevišķas konsultācijas «Prudentia» turpinās sniegt arī nākotnē, tikai tās apmaksās «airBaltic». LETA, 5.oktobris

Šā izteikuma patiesumu apliecina 14.novembrī starp airBaltic jauno valdi un Prudentia Advisers noslēgtais pakalpojumu līgums (publicēts pietiek.com). Publicētā līguma versijā Prudentia ne tikai apņemas sniegt konsultācijas par notiekošo restrukturizāciju, bet arī:

-          Sniedz konsultācijas airBaltic stratēģijas, biznesa plāna izstrādē;

-          Iesaka aviācijas nozares un citu specialitāšu kandidātus darbam airBalticā;

-          Ir airBaltic vienīgais konsultants un pārstāvis, vedot pārrunas ar akcionāriem un citām personām par Vienošanās izpildi;

-          Ir airBaltic vienīgais konsultants un pārstāvis finanšu vai stratēģiskā investora piesaistei, t.sk. veic tirgus izpēti, izstrādā detalizētu investoru piesaistes procesa aprakstu un informācijas memorandu, organizē investoru piesaistes procesu.

Līgums paredz fiksētu atlīdzību Prudentia Advisers gan par tirgus izpētes veikšanu, gan informācijas memoranda sagatavošanu, kā arī papildus 2% success fee no investīcijās piesaistītās summas.

Nekomentējot ētisko aspektu par viena akcionāra interesēs strādājoša konsultanta uzspiešanu sabiedrībai kā vienīgo padomdevēju un par Prudentia finansējuma „radošu pārcelšanu” no valsts kabatas uz novājinātā airBaltic finanšu plūsmu, nekomentējot atlīdzības lielumu un maksāšanas nosacījumus, jautājumi:

Vai darījumu starp valdi un viena akcionāra pārstāvi ir izskatījusi un akceptējusi uzņēmuma padome? Vai slēdzot līgumu, ir notikusi iepirkuma procedūra; kādi bija citu pretendentu piedāvājumi? Kāpēc šajā līgumā jau ietverta nākamā fāze – investora piesaiste (skat.jautājumu – vai valdība par to lēmusi)? Vai slēdzot šo darījumu, ievērots likums „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”?

SM [A.Matīss] uzsver, ka valsts jebkurā gadījumā turpinās iespējamo investoru apzināšanu, jo tās funkcijās nav uzņēmējdarbības veikšana aviācijas jomā. Šajā procesā stratēģisks partneris valstij ir ļoti nozīmīgs. Nozare.lv, 2.decembris

Vai investoru meklēšana valsts kontrolētajām kapitālsabiedrībām ietilpst Satiksmes ministrijas kompetencē? Vai tiek un vai nākotnē tiks ņemtas vērā tiesību normas par valsts kapitāla daļu atsavināšanas kārtību, principiem un veicošo institūciju?

Ieteicamais risinājums

“Kompānijai ar 230 miljonu latu apgrozījumu vienas dienas vai viena mēneša laikā nevar tā krasi kaut ko mainīt, tas viss ir ar zināmu inerci,” viņš [Kārlis Krastiņš] klāstīja un piebilda, ka jāņem vērā arī tas, ka pašlaik ir ziemas sezona un pastāv vēl citi faktori, kas ietekmē aviokompānijas rezultātu. BNS, 1.decembris

Manā ieskatā loģiska notikumu secība būtu:

1)      valdība apstiprina biznesa plānu, izvēloties airBaltic attīstības stratēģiju, kas vislabāk atbilst Latvijas valsts interesēm;

2)      atbilstoši biznesa plānam valdība piešķir nepieciešamos līdzekļus (pieņemot, ka valstij juridiski pieder 99,8% kapitāla daļu, 2011.gada 3.oktobra vienošanās nosacījumi faktiski uzliek par pienākumu valstij proporcionāli savam īpatsvaram piedalīties pamatkapitāla palielināšanā, bet vairs nav mehānisma, kā piespiest BAS piedalīties pamatkapitāla palielināšanā);

3)      kompānijas darbība līdz 2012.gada vasaras sezonas beigām tiek stabilizēta, izmantojot piešķirtos līdzekļus, testējot jauno uzņēmuma struktūru un palielinot airBaltic vērtību;

4) 2012.gadā tiek uzsākts caurskatāms un valsts interesēm atbilstošs investora piesaistes process, vienlaikus nodrošinot nacionālā pārvadātāja statusa saglabāšanu. Procesam valsts piesaista šādos darījumos kvalificētu konsultantu, rīkojot caurskatāmu iepirkuma procedūru. Procesu veic Privatizācijas aģentūra, izmantojot Parex Bankas restrukturizācijā gūto pieredzi.

P.S. Šis raksts ir autora subjektīvs viedoklis un balstās vienīgi uz publiski pieejamo informāciju, līdz ar to rakstā paustie pieņēmumi var arī izrādīties neprecīzi.

Situācijā, kad pieejamā oficiālā informācija aprobežojas ar dažām rindkopām, var izteikt tikai pieņēmumus, kā Antonova kunga impērijas zemestrīce varētu iespaidot viņa nodomus Baltijā un dažu mediju, basketbola klubu vai citu greznumpriekšmetu likteni. Diemžēl patiesā labuma guvēju veidotajā saistību tīklā iepīti arī daži nozīmīgi uzņēmumi. Redzamākais no tiem – aviokompānija airBaltic.

Var teikt, ka airBaltic ir paveicies, jo tā glābšanas politjezga noslēdzās oktobra sākumā un abi lielākie akcionāri ir paguvuši piešķirt aviokompānijas pamatdarbības nodrošināšanai nepieciešamo naudu. Līdz ar to kompānija kādu laiku var mierīgi strādāt, izstrādāt restrukturizācijas plānus, samazināt izmaksas bez lieka pasažierus traumējoša stresa.

Neskaidri ir divi jautājumi: vai privātais akcionārs spēs (un gribēs) nākotnē pildīt uzņemtās saistības un kurš pārņems Snoras un Latvijas krājbankas prasījuma tiesības pret aviokompāniju un tās privāto akcionāru. Notikumu attīstības scenāriji ir vairāki, neizslēdzot ne Lietuvas valsts iespējamu līdzdalību aviokompānijā, nedz potenciālu aviokompānijas nonākšanu pilnā Latvijas valsts īpašumā, nedz arī ilgu nenoteiktību – aizdevumu nonākšanu „sliktajā” vai „labajā” Snoras bankā (piemērs ar Latvijas Parex bankas restrukturizāciju ir mūsu acu priekšā).

Ir skaidrs, ka nenoteiktība airBaltic privātā akcionāra pusē saglabāsies daudzus mēnešus un tā radīs papildu rūpes Satiksmes ministrijai, kura kopš 14.oktobra it kā pilnībā pārvalda un kontrolē aviokompānijā notiekošo.

Viens, ko Satiksmes ministrijai gan nekavējoties vajadzētu paveikt kontekstā ar finanšu plūsmas atklājumiem bankās – kritiski izvērtēt airBaltic nesen ieceltā finanšu direktora un privāto akcionāru pārstāvošo padomes locekļu darbību un nomaiņas nepieciešamību.

Raksts publicēts portālā ir.lv 2011.gada 22.novembrī

P.S. Pēc raksta publicēšanas 2011.gada 28.novembrī notika airBaltic akcionāru pilnsapulce, kurā notika padomes locekļu maiņa, aizgājušā Gintera Solingera vietā no valsts puses padomē iecelts Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš. Privātais akcionārs BAS no padomes atsaucis Krievijas finansistu Andreju Kutasinu. Viņa vietā padomes locekļa pienākumus atkārtoti pildīs Ilmārs Razumovskis. Savukārt, 2011.gada 30.novembrī Latvijas valsts kļuva par 99,8% airBaltic akciju īpašnieku.

]]> http://linkaits.wordpress.com/2011/12/10/tagad-viss-tikai-sakas/feed/ 0 linkaits http://linkaits.wordpress.com/2011/09/13/parvaldibas-meklejumi-uz-papira-vien/ http://linkaits.wordpress.com/2011/09/13/parvaldibas-meklejumi-uz-papira-vien/#comments Mon, 12 Sep 2011 21:43:25 +0000 linkaits http://linkaits.wordpress.com/?p=11 ]]> Valstij piederošo uzņēmumu pārvaldīšana nevar būt ugunsgrēka dzēšana

Kā iespējams veselu gadu nepamanīt air Baltic pieaugošos zaudējumus, kas rezultējušies prasībā kompānijas akcionāriem ieguldīt 60 miljonus latu? Kā iespējams vairākus gadus nesatraukties par pašvaldībai piederošās mazās Gulbenes slimnīcas iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālo iemaksu parādu 600 tūkstošu latu apmērā? Kā Privatizācijas aģentūras valdē iecelt pensionētu fizkultūras skolotāju, lai aģentūra varētu uzstādīt daudz augstākus, ambiciozākus mērķus un strādāt jaunā kapacitātē? Kā Latvijas valsts meži var ziedot simtiem tūkstošu latu lielas summas ar pamatdarbību nesaistītām, bet politiski saprotamām nodarbēm? Visas šīs darbības smalkā ierēdniecības valodā sauc par publisko uzņēmumu pārvaldības politiku.

Mīcīšanās dūksnājā

Ja ticētu valdības deklarācijām un citādiem nenopietniem papīriem, tad notiek nenorimis darbs pie „uzņēmumu pārvaldības un darbības rezultātu uzlabošanas”. Ja ticētu Klāva Olšteina, toreiz vēl Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra, šā gada janvārī publiski paustajam, „jau tuvākajā laikā tiks sāktas plašas diskusijas par to, kā īstenot valstij piederošo uzņēmumu pārvaldību, izvērtējot iespēju valstij piederošo uzņēmumu uzraudzību uzticēt vienai iestādei”. Diemžēl visa šī skaisto vārdu spēle izčākstējusi klusā papīru čaboņā Ekonomikas ministrijas gaiteņu dziļumā. Nodibinātas darba grupas, veikti pētījumi, apzināta pieredze, saražota Publisko personu komercdarbības koncepcija, kas bija tik saturiski vārga, ka līdz izskatīšanai Ministru kabinetā nemaz netika – to Kabineta komiteja jūnijā nosūtīja atpakaļ ministrijai pārstrādāšanai.

Kamēr papīru čaboņa turpinās, problēmas valsts kontrolēto uzņēmumu pārvaldīšanā paliek tās pašas vecās. Šķiet, mācību grāmatu cienīgu „case study” mums piedāvā air Baltic gadījums. Šeit ir viss, gan nespēja savlaicīgi iecelt profesionālus valsts pārstāvjus kompānijas padomē, gan nepietiekama un neregulāra informācija par uzņēmuma finansiālo stāvokli, iespējami interešu konflikti un publiski neizskaidrotas naudas plūsmas ar saistītajiem uzņēmumiem. Arī daudzos citos valsts un, it sevišķi, pašvaldību kontrolētajos uzņēmumos lietas nav labākas. Kopējā valsts uzņēmumu pašu kapitāla atdeve 2009.gadā bijusi vien 7%. Politizēta uzņēmumu valde, skaidru darbības mērķu neesamība, vien formāla atskaitīšanās īpašniekam, uz rezultātu nevērsta atalgojuma sistēma – tāda ir šo uzņēmumu ikdiena.

Ko var darīt?

Mūsu kaimiņi lietuvieši pēdējos gadus nevis aizrāvās ar koncepciju rakstīšanu un pētījumu veikšanu, bet ir krietni uzlabojuši situāciju savās mājās. Lietuvā jau otro gadu pēc kārtas tiek apkopoti un profesionāli analizēti valsts uzņēmumu finanšu rādītāji, uzņēmumiem noteikts publicēt ne tikai gada, bet arī ceturkšņa pārskatus.

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts ir izstrādājis un jau pasen Baltijas valstu valdībām iesniedzis Valsts uzņēmumu pārvaldības vadlīnijas, kas balstās uz OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) rekomendācijām. Var strīdēties par atsevišķiem priekšlikumu formulējumiem, bet nekas netraucē jau tagad šīs vadlīnijas iestrādāt Latvijas likumos un ieviest praksē. Un visbeidzot, vajadzīga politiskā griba ar uzņēmumu pārvaldi nodarboties profesionāli, sistēmiski, nevis ik pa laikam sev par lielu pārsteigumu dzēst ugunsgrēku, nedod Dievs, vēl vēlēšanu priekšvakarā.

Saite uz Valsts uzņēmumu pārvaldības vadlīnijām: http://www.corporategovernance.lt/en/9-toolbox.html

Raksts publicēts portālā IR 2011.gada 6.septembrī.

Pēc raksta publicēšanas kļuva zināms, ka Gulbenes slimnīcas īpašnieki – piecas pašvaldības ir lēmušas par valdes nomaiņu. Komentējot lielos zaudējumus Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa sacīja, ka “pašvaldības pārziņā ir ne mazums uzņēmumu un visu darbā nav iespējams iejaukties”.

Skat: Latvijas Avīzes rakstu

Vismaz Latvijā dažu valdību darbība vai bezdarbība pārdomas raisa gan 47., gan 72., gan arī 101.dienā. Pārdomas par cerībām, ilūzijām un realitāti. Pārdomas par principiem un kompetenci, par drosmi un enerģiskumu, kam vismaz pirmajās 100 dienās būtu jābūt. Pārdomas par vēlmju un spēju samērotību. Diemžēl raisa pārdomas arī par pašpietiekamību, pašapmierinātību, aroganci, par inerci un, kā izrādās, arī par nogurumu.

Varbūt pie visa ir vainīgs laiks? Laiks, kuru katrs no mums uztver savādāk? Kas vienam mirklis, citam – mūžība? Varbūt valdības darba dienas jāskaita savādāk – no beigām? Hei, jums vēl atlikušas maksimums 1360 dienas! 7% jums atvēlētā laika esat jau notērējuši, kas izdarīts? Kā gadījies, ka pirmajās 100 dienās neesat izdomājuši rīcības plānu atlikušajām? Vai esat jau domājuši, ko darīsit nākamajā dienā pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām?

Varbūt jāmeklē citi atskaites punkti? Cik mēnešiem/kvartāliem/gadiem jāpaiet, lai iedzīvotāju vairākums teiktu, ka situācija Latvijā attīstās pareizā virzienā? Pēc cik ilga laika vismaz par valdības koalīciju balsojušo vēlētāju vairākums atzīs, ka valdības darbs viņus kaut daļēji viņus apmierina? Varbūt tomēr jānovērtē arī vēlētāja patērētais laiks reizi četros gados pārdomājot, kam krustiņu pievilkt?

Laika skaitīšanā 100 valdības darba dienas es uztveru kā izmantoto un garām palaisto iespēju summu. Atšķirībā no parastas matemātikas, šajā vienādojumā saskaitāmiem ir ne tikai cipariska, bet arī ekonomiska, sociāla un cilvēciska nozīme.

Mēdz teikt, ka arī apstājies pulkstenis divreiz dienā rādot pareizu laiku. Es sagaidītu, ka valdības darba pulkstenis to darītu biežāk.