Transporta jomā darāmie darbi 2018-2022

Redzējums par veicamiem uzdevumiem transporta jomā 2018-2022 ir izdiskutēts Jaunās konservatīvās partijas satiksmes darba grupā un pārrunāts ar nozares ekspertiem. Pieļauju, ka kādas nopietnas problēmas esam palaiduši garām vai uzskatījuši par mazsvarīgām, tāpēc priecāšos par komentāriem un ieteikumiem. Tai pat laikā ceru, ka šīs domas var kalpot par špikeri partijām, kurām pašām savu domu un ideju trūkst – nav žēl padalīties kopīga mērķa vārdā.

Sabiedriskais transports:

Mērķis: ērts, moderns un ekonomiski efektīvs sabiedriskā transporta tīkls, kas nodrošina mobilitātes vajadzības un veicina pārsēšanos no privātā transporta uz sabiedrisko transportu

  • No 2021.gada konceptuāli izmainīt pārvadājumu dotēšanas apjomu, atsakoties no to autobusu pārvadājumu dotēšanas Rīgas aglomerācijā, kas kursē paralēli dzelzceļam (piemēram, Rīga-Jūrmala, Rīga-Olaine-Jelgava, Rīga-Salaspils-Ogre), kā arī starppilsētu eksprešu maršrutiem (piemēram, Rīga-Daugavpils, Rīga-Rēzekne). Ieviest regulāru konkurences iespēju izvērtējumu, pakāpeniski atsakoties no dotācijas arī citos autobusu pārvadājumu maršrutos starp lielākajām pilsētām;
  • 2019.gadā veikt maršrutu tīkla pārplānošanu ar skaidru prioritāti dzelzceļam, un nodrošinot ērtus savienojumus starp vilciena un autobusu reisiem. Uzlabot dzelzceļa satiksmi ar lielākajām pilsētām;
  • 2019.gadā izsludināt konkursu uz visu jauno maršrutu tīklu ar mērķi iegūt ar Somiju un kaimiņvalstīm samērojamu izmaksu samazinājumu uz 1 pārvadāto pasažieri;
  • Nodrošināt skolēniem bezmaksas braucienus valsts dotētajos maršrutos, lai atbalstītu uzsākto izglītības iestāžu reformu;
  • Stimulēt privātuzņēmēju interesi pārvadāt darbiniekus ar sabiedrisko transportu, atceļot uzņēmēju pirkto sabiedriskā transporta biļešu aplikšanu ar nodokļiem;
  • Samazināt “Pasažieru vilciena” iepirkuma apjomu – vilcienu skaitu atbilstoši PV finansiālajām iespējām; nepieļaut 30 gadu monopollīguma noslēgšanu starp valsti un PV – samērot līgumu ar kopējā pārvadājumu konkursa termiņu. Izvērtēt iespēju iegādāties mazāka izmēra dīzeļvilcienus (motrises) reģionālajiem pārvadājumiem pa dzelzceļu;
  • Ja Lietuva atjaunos dzelzceļa līniju Mažeiķi-Reņģe, atsākt pasažieru pārvadājumus maršrutā Rīga-Mažeiķi;
  • Izvērtēt dzelzceļa pasažieru pārvadājumu iespējas uz Šauļiem un Tartu;
  • Latvijai pievienoties Interrail biļešu sistēmai.

Integrēti sabiedriskā transporta risinājumi:

  • Atbalstīt multimodālu transporta mezglu un pārsēšanās punktu veidošanu, izveidojot ES finansējuma programmu stāvparku, sabiedriskā transporta pieturu un velo novietņu izveidei pie dzelzceļa stacijām, sabiedriskā transporta un dzelzceļa pieturu satuvināšanai.
  • Atbalstīt vienotas sabiedriskā transporta sistēmas Rīgai-Pierīgai un vienotas Rīgas areāla biļetes izveidošanu;
  • Veicināt dzelzceļa integrāciju Rīgas-Pierīgas transporta sistēmā, atklājot pasažieru pārvadājumus maršrutā Zasulauks-Bolderāja, atverot jaunas dzelzceļa pieturas ALFA un Akropole (ja tehniski iespējams);
  • Rīgas centrālās stacijas pārbūvi izmantot moderna pilsētas un piepilsētas transporta mezgla izveidošanai. Steidzami izstrādāt stacijas termināļa un visas dzelzceļa trases Rīgā pārvaldības modeli;
  • Ieviest modernus e-risinājumus integrētu sabiedriskā transporta biļešu tirdzniecībai, iekļaujot biļetē arī stāvparku pakalpojumus;
  • Noteikt vienotas prasības pieturās pieejamai informācijai, veicināt info tablo ieviešanu un koordinētu sabiedriskā transporta norāžu sistēmu valstī, to atbilstību vienotajām Eiropas prasībām.

Dzelzceļa infrastruktūra:

Mērķis: pašpietiekama kravu pārvadājumu sistēma, droša un cilvēkiem pieejama dzelzceļa infrastruktūra

  • Veikt dzelzceļa infrastruktūras neatkarīgu auditu ar mērķi samazināt infrastruktūras uzturēšanas izmaksas;
  • Pārskatīt dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanas principus, katram pārvadājumu tirgus segmentam nosakot adekvātu infrastruktūras maksu. Iesaldēt infrastruktūras maksu pieaugumu uz 5 gadiem. Ieviest valsts dotāciju reģionālās nozīmes (otrās un trešās kategorijas) dzelzceļiem, samazināt infrastruktūras maksu reģionālās nozīmes pārvadājumu virzienos, veicināt biežāku pasažieru vilcienu kustību un racionālu vagonu parka izmantošanu šajos virzienos;
  • Pārskatīt LDz izmaksas un investīciju programmu, samazināt koncerna reklāmas un sponsorēšanas budžetus;
  • Stimulēt vietējo kravu pārvadājumu pa dzelzceļu īpatsvara palielināšanu;
  • Sakārtot pasažieru apkalpošanas infrastruktūru; izmantojot dažādus finansējuma avotus panākt 100% moderni aprīkotus staciju peronus;
  • Investēt dzelzceļa pārbrauktuvju drošības uzlabošanā: palielināt automātisko barjeru īpatsvaru, veicināt divlīmeņu šķērsojumu izbūvi noslogotākajos dzelzceļu/ceļu krustojumos;
  • Izstrādāt tranzīta un loģistikas nozares attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam, izveidojot kopīgu nozares redzējumu reakcijai uz pārvadājumu apjoma samazinājumu un definējot skaidru Latvijas piedāvājumu globālajiem spēlētājiem;
  • Nodrošināt, lai izbūvējot Rail Baltica dzelzceļa trasi tiktu ņemta vērā reģionālo pieturu izveidošanas iespēja un sasaiste ar citiem transporta veidiem (piemēram, Bauska, Salacgrīva, Pierīga, Torņakalns, Imanta).

Autoceļi:

Mērķis: kvalitatīva, cilvēkiem droša, draudzīga un efektīva autosatiksmes infrastruktūra

  • Nodrošināt autoceļiem ilgtermiņā prognozējamu un pa gadiem sabalansētu finansējumu;
  • Sasaistīt ceļu finansējumu ar akcīzes nodokļa degvielai pieaugumu, nosakot obligātu minimālo finansējuma apjomu no iekasētā nodokļu apjoma;
  • Vienu no valdības gadiem pasludināt par autoceļu prioritātes gadu (kā iepriekš – izglītības un veselības reformām), piešķirot papildu bāzes līdzekļus autoceļu remontam;
  • Piešķirt lielāku neatkarību un plašākas pilnvaras valsts a/s “Latvijas valsts ceļi”, pārveidojot to par autoceļu resursu turētāju. LVC īpašumā nodot ar autoceļiem saistītos valsts īpašumus, to apsaimniekošanā iegūtos līdzekļus novirzīt ceļu remontam.
  • Palielināt ceļu ar melno segumu īpatsvaru Latvijā, līdz 2020.gadam sakārtot valsts galvenos autoceļus;
  • Uzsākt Ķekavas, Bauskas un Iecavas apvedceļa projektus;
  • Īstenot ceļu reformu, mazāk izmantotos vietējos ceļus nododot pašvaldībām;
  • Standartā, kas definē autoceļu platumu, jānosaka gadījumi, kādas kategorijas (vietējiem un reģionāliem) autoceļiem platums samazināms, tādējādi samazinot autoceļu uzturēšanas un izbūves izmaksas;
  • Īstenot ceļu satiksmes drošības pasākumus, tostarp gan jaunizbūvējamiem, gan esošajiem ceļiem paredzēt akustisko ribjoslu izveidi;
  • Izvērtēt “Latvijas autoceļu uzturētāja” darba kvalitāti un iespēju no 2021.gada atvērt tirgu citiem pakalpojuma sniedzējiem, nosakot autoceļu uzturēšanas standartu vasaras un ziemas sezonai;
  • Apstiprināt velotransporta attīstības stratēģiju, valsts līmenī nosakot vienotus veloceliņu un velo joslu standartus. Piešķirt līdzekļus velo mobilitātes pasākumiem lielākajās pilsētās, atbalstīt akciju “Velosipēds katram”;
  • Pārskatīt elektromobīļu ātras uzlādes staciju tīkla izveidošanas programmas nosacījumus, nepieļaujot ikgadēju valsts budžeta līdzekļu pieaugumu;
  • Atbalstīt modernu un efektīvu apgaismojuma sistēmu ielām un ceļiem ierīkošanu.

Aviācija:

Mērķis: Rīga – Ziemeļeiropas aviācijas mezgls

  • Saglabāt Rīgu kā Baltijas aviācijas centru, veicināt tālos pasažieru un kravas lidojumus;
  • Nodot ekspluatācijā Rail Baltica RIX staciju, lidostas 6.kārtu, stimulēt biznesa pilsētiņas veidošanos lidostas apkārtnē;
  • Panākt lielāku Liepājas pašvaldības iesaisti lidostas darbības finansēšanā.

Ostas:

Mērķis: efektīva ostu infrastruktūras izmantošana, piemērojoties kravu plūsmu paradigmas maiņai

  • Lielo ostu pārvaldībai piemērot OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus: amatpersonu iecelšanu konkursa kārtībā, ilgtermiņa un ikgadēju darbības mērķu noteikšanu, vienotu atalgojuma politiku, izvairīties no to ierēdņu iecelšanas ostu valdēs, kuri paši ir atbildīgi par rīcībpolitikas izstrādi ostu darbības jomā.
  • Izvērtēt turpmākās valsts budžeta un ES fondu investīcijas ostās atbilstoši reālistiskām kravu prognozēm un tranzīta un loģistikas nozares attīstības stratēģijai līdz 2030.gadam;
  • Sadarbībā ar atbildīgajiem vides dienestiem mazināt piesārņojumu un panākt iedzīvotājiem saudzīgāku tehnoloģiju izmantošanu kravu pārkraušanas procesā;
  • Sadarbībā ar Rīgas Brīvostas pārvaldi un Rīgas pašvaldību panākt infrastruktūras sakārtošanu Rīgas Pasažieru ostas teritorijā un apkārtnē, nodrošinot labāku savienojumu ar Rīgas sabiedrisko transportu.
  • Atbalstīt mazo ostu infrastruktūras sakārtošanu ar mērķi nodrošināt jaunu darbavietu radīšanu.

Pārvaldība:

  • Apvienot valsts a/s “Ceļu satiksmes drošības direkcija” un valsts a/s “Latvijas Valsts ceļi” (LVC);
  • Pārskatīt LVC funkcijas un organizatorisko struktūru racionalizācijas virzienā;
  • Izveidot padomi VAS “LVRTC”;
  • Nodot SM kapitālsabiedrību pārvaldību centralizētai struktūrai (atbilstoši JKP programmai);
  • Ar likumu noteikt pienākumu sabiedrībai nozīmīgu transporta infrastruktūras objektu būvprojektu nodot sabiedriskai apspriešanai;
  • Ar likumu noteikt paaugstinātas prasības taksometru pakalpojumiem starptautiskos transporta mezglos (lidostas, ostas, Rail Baltica stacijas, starptautiskās autoostas).

6 Responses to Transporta jomā darāmie darbi 2018-2022

  1. “konceptuāli izmainīt pārvadājumu dotēšanas apjomu, atsakoties no to autobusu pārvadājumu dotēšanas Rīgas aglomerācijā, kas kursē paralēli dzelzceļam” – tas būs nepopulārs lēmums, jo autobusi piedāvā daudz kvalitatīvāku un ērtāku pakalpojumu.
    Piemēram, Salaspilī iedzīvotāji dzīvo ~ 1,5…2 km rādiusā ap dzelzceļa staciju, kas ir ~ 15 min. papildus laiks, lai aizietu līdz vilcienam, pret autobusu, kas katram piebrauc teju pie mājas.
    Kau arī vilciens ir ātrāks, ar autobusu Rīgā nokļūt ir ātrāk un ērtāk, īpaši sliktos laika apstākļos.

  2. Es, labprāt, redzētu ātrgaitas tramvajus-vilcienus, kas kursē pa LDZ sliedēm. Piemēram, stāvparku Berģos Baložkalnā un ātrgaitas tramvaju Ropaži {Garkalne} Rīgas centrs ar pieturām pie Brīvdabas muzeja, Alfas utl.
    Vēl izvērtēt dzelzceļa pāreju uz Eiropas platuma sliedēm, piemēram, sākt ar Jūrmalas virzienu. Rīga – Lidosta – Jūrmala.

  3. Andris Krogzems saka:

    Paldies! Ja tas izdosies kaut daļēji, tas būs liels solis pareizajā virzienā. Tiekoties ar vēlētājiem, kam pieder savs transports, 90% lūdz (pieprasa) Autoceļu Fonda atjaunošanu, norādot, ka attiecīgais nodoklis tika ieviests tieši šim mērķim, un uzskatot, ka fonda neatjaunošana un nodokļa saglabāšana ir vairāk kā negodīga. Neviens neprasa atcelt nodokli, bet atjaunot šo fondu un visus līdzekļus izmantot ceļu stavōkļa jūtamai uzlabošanai.Līdz pat tam, ka balsošot par to partiju, kas atjaunos šo fondu.

  4. […] Tālis raksta par darāmajiem darbiem transporta jomā tuvākajos gados. […]

  5. Kaspars Vītols saka:

    Labdien!

    Pie infrastruktūras sakārtošanas var pievienot kravu un pasažieru pārvadājumu uzņēmējdarbības vides sakārtošanu. Šobrīd taksometru pakalpojums ir zem katras kritikas – lidostā tūristi pirmo ierauga taksometra vadītāju sportatērpā ar PSRS simboliku uz muguras, runā krieviski un prasa nesaprotamu summu, bet šī tēma ir nedaudz iekļauta.
    Kravu tranzīta valsts – kļūt par līderi starp baltijas valstīm tranzīta jomā, parādīt klientam, ka valsts pārvalde veicina veiksmīgu, drošu, ātru un profesionālu kravu plūsmu. Uzņēmēji šajā jomā ir profesionāli, strādāt griboši un varoši, ar konkurētspējīgiem izcenojumiem un augstu apkalpošanas kvalitāti. Valsts struktūras nerada apgrūtinājumu kravas plūsmai.
    Tranzīta pasažieriem un tūristiem auto, dzelzceļa, ūdens un avio transports ir ērts, pieejams, vilinošs un drošs.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: